wai tad pasaule naw dīwaina?

wai tad pasaule naw dīwaina?
ah,pasauliit..

trešdiena, 2010. gada 20. janvāris

Mīlestiba....

Miilestiiba ir skaistaakais kas var notikt...

Tie ir skaistaakie mirklji Tavaa dziivee,

Tos Tu atcereesies muuzzam..

Taaas ir neaprakstaamas sajuutas...

Kad Tev ir Pirmaa lielaaa miilestiiba,no pirmaa acu skatiena..

Tu nevari nesmaidiit...

Kad reiz Tu buusi atradis/atradusi Savu IISTO un vieniigo

Tu to jutiisi...un zinaaasi...

Tu pavadi laiku kopaa ar TO cilveeku...

Bet tai passaaa laikaaa juus abi esat svessinieki ..

Svessinieki,viens otram...

Tas ir tik saapiiiigi apzinaaaties ka uz Tavaam juutaam...

Neviens neatbild...

Ja ir nelaimiiga miilestiiba,

Tas ir saapiigaakais kas var notikt...

Tas saapina :

Tavus apkaarteejos,

Tavus draugus...

Bet visvairaaak tas saapina Tevi..

Tu mainies,jo izjuuti saapes un ciessanas ...

Draugi Tevi vairs nepaziist,

Tavi apkaarteejie - neizprot..

Maaciibas,(darbu. u.t.t.) Tu atstaaj novaartaa,

TU pats/pati sevi vairs nepaziisti...

To var piedot...

Bet aizmirst ... nekad...

Tas ir tik saapiiigi ka to aprakstiit vienkaarssi nav iespeejams... /K.M.K./

.
....

GRŪTA IR PIRMĀ TIKŠANĀS,KAD NAV KO TEIKT UN PĒDĒJĀ,KAD VISS JAU PATEIKTS...

Bet jebkuraaa gadiijumaa :

Tici!Mīli!

Neaizmirsti patīkamo!

Atceries īpašo!

Sapņo par neiespējamo!

Izvēlies pareizo!

Novērtē patieso!

Saskati īpašo!

Neaizmirsti patīkamo!


Reizēm mums nevajag svētkus un jautrību, tikai vienu vienīgu cilveku blakus,

Reizēm mēs negaidām brīnumus, tikai vienu vienīgu vārdu no kāda,

Reizēm mums gribas pieiet un samīļot,

Pieiet un noskūpstīt,

Pieiet un klusēt un sajust, kā sirds piesnieg ar mīlestību.

Pati lielākā laime dzīvē ir pārliecība, ka tevi mīl.

Mīlestība īsti iepazīstama tikai pēc tam, kad tā bijusi pakļauta pārbaudījumiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru