Raudāt cilvēks prot piedzimstot. Smaidīt iemāca dzīve.
Ierodoties šai pasaulē, tu raudāji, bet tev visapkārt priecājās*. Dzīvo tā, lai, tev aizejot no šīs pasaules, tu smaidītu, bet tev apkārt visi raudātu.
Smaids ir veldze gudrajam, gaismas stars cerību zaudējušam, saules gaišums bēdu sagrauztam un dabas dotas zāles grūtā brīdī.
Uz visu,kas notiek ir jāskatās no gaišās/pozitīvās puses,lai būtu par ko pasmaidīt..
Nevis meklēt iemeslu,lai žēlotos... Smaids rada laimi mājās, veicina izdošanos darbā un stiprina draudzību. /h/
Ja jūs neliekat lietā savu smaidu, tad esat kā cilvēks, kuram bankā ir miljons dolāru, bet nav čeka grāmatiņas.
Ja dzīve ir grūta, pret visu ir naids,
Tad labākais līdzeklis visam ir smaids!
Neko no tā, ko gribi savā dzīvē saglabāt – nekad neuztver kā tev pienākošos, pašsaprotamu lietu!
Tāds nu reiz ir cilvēks: īsti dārgs viņam ir tikai tas, kas ir zaudēts
Laimei ir trīs stāvokļi. Laime – aiz muguras, blakus un nākotnē.
Nekas nav tik dārgs kā tas, kas tiek dots bez maksas
Dzenoties pēc apšaubāmām vērtībām, mēs palaižam garām patiesās.
Mēs reti domājam par to, kas mums pieder, bet vienmēr par to – kā mums trūkst.
Priecājies par dzīves mazajām svētībām. Kādu dienu tu atskatīsies atpakaļ un sapratīsi, ka tās ir bijušas vislielākās.!!!***
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru