Tā pirmā mīlestība esot tā īstā un wienīgā...
Es jaw tādu biju atradusi-
pilnu ar sāpēm un ciešanām.
Ilgi newarēju samierināties,
ka jūtas naw abpusējas,
Tad wienā dienā nolēmu beigt žēloties,
Centos no jūtām tikt waļā..
Protams, nekas neizdewās....
Jūtas newar aizmirst wai pazaudēt, tās naw iespējams atturēt...
Tad manā dzīwē uzradās cilwēks, kuram patiešām es iepatikos,
Centos iepatikties wiņam wēl wairāk,
Taču nezināju,ka wiņš manī ir iemīlējies,
un kur nu wēl to kā wiss turpināsies.....
Pat nezināju wai wiņš man kaut mazliet patīk...
Nolēmu riskēt,
Gribēju zināt, kā ir būt ar cilwēku ,kurš Tewi diewina,
Domāju par jūru, par saulrietu,
Bet tomēr - pirmā mīlestība mieru nelika...
Pat tagad,kad rakstu sawas domas, lai arī jaw gadu neesmu kontaktējusies ar to īpašo cilwēku,
gribētu, lai wiss ir wienkāršāk,
Negribu ciest wēl, kur nu wēl kādu citu sāpināt.....
Kaut kas notika,
kam man atzinās cilwēks,
kuram es simpatizēju,
Bet kas tas bija?!.
Laikam sāku izprast arī citus cilwēkus, sapratu,ka jāiemācās nowērtēt to, kurš Tewi mīl , newis jādzenas pakaļ tam, kurš ir laimīgs arī bez manis....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru