Tikai mazliet skābekļa..

Kāpēc vienmēr,kad liekas,ka nu jau Beeidzot dziive ir skaista & perfekta,

uzrodas kāda lieta,kas to visu izmaina par 180 graadiem.. ???

Ja neskaita to,ka turpmaako triis nedēļu laikaa teeloshu Super - Woman, :D  tad viss cits shobriid ir veel trakaak nekaa vareetu buut..  .

visur vienas vieniiigas probleemas,apkaart tik daudz melu un maldu,ka nezinu,kur likties.. aj,wnk riebjas wiss,kas saistiits ar mani...

shodien nebija gariigais,radaas paaris bezsakariigas rindas:

Kad pelēka svece rīta skaudrajā vēsumā

Blāzmo un krīt tukšumā,

Mostos es, ar vienu biklu domu-

Kad pazudu es šai dziļumā?...

Ik rītu,kad mostos ar skumju pavasara dvesmu,

Jūtu kā izgaro Tu kvēlu vakara dzirksti,

To neredzēt ne Tev,ne man,

Jo pārāk tāli mēs esam.

/K.M.K./

Kad lapas kriit..

Ik vakaru rakstu pasaku par senatni,

Par to,kas bijis sapņos un dzīvee,

Par to,ko sirds neatzīst par pareizu,

Par to,ko prāts nepieņem kaa ticamu.

No melnbaltās bloknots pēkshņi izpleesu zaļu lapu,

bet turpinaaju klusēt,

Dienu vēlāk atradu tur arī zili pelēku lapu,

Tai pat vakaraa uz galda bija arī dzeltenaa lapa,

Sajutos tā it kā būtu pagaajis gads,jo atkal nokrita lapa,

Shoreiz tā bija sarkani rozā,

Pilna ar rozēm un ērkšķiem...

Nākamajā riitaa pamodos ar apziņu-

Ir pagājis ilgs laiks,

Laikam esmu  pietiekami daudz piedzīvojusi peec visa piedziivotaa,

Tagad ir daudz vieglaak,

Just un sajust citu cilveeku sajuutas..

Ik reizi,kad veederaa paraaadaas taureņi,

Mīļi sasveicinos ar tiem,

Palaižot savu sapraaatu liidz nepraata robezhaam,

Turot viegli,viegli aiz spaarniņiem,

Nemaz nedomaajot laist tos vaļā. .... ...

Vairs nekad negribu piedziivot vakardienu.

Ļoti nevēlos atceereeties visu slikto,kas bijis pagaajushajaa gadaa,bet dažaadu iemeslu dēļ nespeeju par to nedomaat, vai tieshaam atkal bruuku kopaa?...
shii reize liekas bezceriiga,bail,ka neizvilkshu sewi no shii wisa murga,gribu maajaas,bet nee,gribu klaiņot pa Riigas ielaam, apdomaaties,bet dzirdeet skaistu muuziku,redzeet cilweekus,kuri ir laimiigi,smaidiit kopaa ar viņiem,kaut gan jeega teelot,ka wiss kaartiibaa, ja taa naw?  nespeeju smaidiit pa iistam, 1.janvaaris mani ir nobeidzis....

shodien lasu wisaadus staastus u.t.t.

Mans draugs atvēra savas sievas kumodes lādīti un izņēma paciņu, kura bija ietīta zīdpapīrā un pārsieta ar sārtu lenti.
Tā nebija…
…neparasta paciņa, tā bija paciņa ar skaistu zīda veļu. “To es viņai nopirku, kad mēs pirmo reizi bijām Ņujorkā. Tas bija 8 vai 9 gadus atpakaļ. Viņa nekad to nav uzvilkusi. Viņa glabāja to īpašam gadījumam. Es domāju, ka tagad ir pienācis šis īpašais gadījums.”
Viņš piegāja pie gultas un nolika veļu, kur stāvēja pārējās lietas, kas bija paņemtas no apbedīšanas biroja. Viņa sieva nomira.
Tad Viņš pagriezās uz manu pusi un teica: “neko taupi īpašam gadījumam; katra diena, kuru Tu nodzīvo ir īpašs gadījums”.
Šodien es vairāk lasu un mazāk sekoju kārtībai visapkārt. Es apsēžos savā verandā un priecājos par skaisto skatu, nepievēršot uzmanību nezālēm. Es pavadu vairāk laika ar ģimeni un saviem draugiem, un mazāk laika veltu darbam. Tagad es vairs neko neglabāju: Es katru dienu lietoju savas kristāla glāzes. Ja vajag uzvelku savu jauno žaketi, lai aizietu uz veikalu iepirkties. Arī savas mīļākas smaržas lietoju ikdienā, tā vietā, lai iesmaržotos tikai svētkos. Tādi teikumi kā “gan jau kādreiz” vai “kādā no dienām”, ir izdzīti no mana vārdu krājuma. Ja tas ir tā vērts, es gribu redzēt, dzirdēt un darīt lietas šeit un tagad.
Es neesmu pārliecināts, ko darītu mana drauga sieva, ja uzzinātu, ka rīt viņa vairs nebūs. (rītdiena bieži tiek uzņemta tik vieglprātīgi).
Es domāju, ka viņa sazvanītos ar savu ģimeni un saviem tuvākajiem draugiem. Var būt viņa piezvanītu kādam vecam draugu pārim, lai salīgtu mieru vai atvainotos par kādu vecu strīdu. Man ļoti patīk doma, ka viņa aizietu uz savu mīļāko ķīniešu restorānu.
Šie mazie neizpildītie darbiņi, kuri man traucētu, ja es zinātu, ka manas dienas ir skaitītas. Mani satrauktu, ja es nebūtu saticis draugus, kurus gribēju šai dienā satikt. Satrauktu, ja nebūtu uzrakstījis vēstules, kuras bija jāuzraksta šajās dienās. Satrauktos, ja saviem tuvajiem…
…pārāk reti teiktu, cik es stipri viņus mīlu.
Tagad es nelaižu garām un neatlieku neko no tā, kas varētu sniegt mūsu dzīvē vairāk prieka un laimes. Es sev pasaku, ka katra diena, katra minūte – tas ir kaut kas īpašs.

Kāpēc dzīvē tā notiek?

"Kamēr vīrietis pulēja savu mašīnu, viņa 4 gadus vecais dēls paņēma akmeni un ievilka švīkas mašīnas sānā. Dusmās vīrietis paņēma dēlēna roku un sita pa to vairākas reizes, neaptverot, ka sit ar uzgriežņa atslēgu.
Slimnīcā zēnam nācās zaudēt pirkstus, sakarā ar neskaitāmajiem lūzumiem.
Kad bērns ieraudzīja savu tēvu, ar sāpju pilnām acīm viņš jautāja :"Tēt, kad mani pirkstiņi ataugs?"
Vīrietis bija tik sāpināts, ka nespēja parunāt. Viņš aizgāja atpakaļ uz savu mašīnu un nikni to spārdīja vairākas reizes. Sašutis pats par savu rīcību...., sēžot mašīnā viņš skatījās uz ievilktajām švīkām. Dēlēns bija uzrakstījis: "Mīlu tevi tēti!"
Nākošajā dienā vīrietis izdarīja pašnāvību."

Dusmām un Mīlestībai nav ierobežojumu. Izvēlies pēdējo, lai iegūtu skaistu, mīļu dzīvi, un atceries šo : Lietas ir, lai tās lietotu un cilvēki, lai tos mīlētu. Šodienas pasaules problēma ir, ka cilvēki tiek lietoti un lietas mīlētas.   Šis aizkustina mani...

... Pārdomas...

Bieži wien wisi satraucas par materiālām wērtībām,izskatu un taa taalaak,tomeer pats swariigaakais cilweekos un dziiwee ir taa laimes sajuuta,kuru sasniegt iespeejams tikai tad,ja ir saticiiba,prieks,patiesa miilestiiba,patiesi draugi,cilweeki,par kuriem wari buut paarliecinaats,ka wari wiņiem ticeet un uzticeeties...



pasaule brūk un jūk mums zem kājām,bet,ja blakus ir draugs,patiess draugs mēs nejūtam pat to,ka krītam wai lūztam...

kāpēc zēniem ir tik ļoti wienalga par mums,meitenēm?
pārswaraa wisi ir taadi egoisti un kretiini,ka wnk newar izteikt waardos,cik ljooti tas saap.... ;/

Paldies,ka man esi... ^^

Tu man pietrūksti wairāk kā wējš wētrai,
wairāk kā gaiss -elpai,
wairāk kā ūdens ziwij,
wairāk kā debesis Saulei,
wairāk kā zwaigznes -sapņiem...
Gribu wienmeer ar Tewi roku rokā,
No prieka līdz bēdām,
No mīlas līdz naidam,
Gribu,lai uztici man sawu bēdu,
Kad slikti Tew,
Bet,lai esi blakus,
Arī,kad laime ar Tewi...  /K.M.K./

. Dzīwe sit,bet ne tik stipri,lai palaistu sew tuwus cilwēkus waļā....

/K.^^ 7.03.2011. pl. 4.47/

wienkārši mīļi..

mīļi-1. Meitene: Vai tu mani tiešām mīli?
Puisis: Protams, ka mīlu.
Meitene: Es gribu dzirdēt tevi to sakām.!
Puisis: Man tas nav jadara.
M: Kapēc nē?
P: Tāpēc ka....
M: Es tikai vēlos to dzirdēt vārdos!
P: Es nevaru..
Meitene sāka raudāt un teica:
Tad tu mani nemīli.
Abi turpināja iet klusumā..Tad viņi
sasniedza meitenes māju.
M: Kapēc?
P: Tu tiešām vēlies zināt?
M: JĀ!
Viņs viņu maigi apskāva, noskūpsija viņas degungalu
un iečukstēja viņas ausī..
"Tādēļ, ka 3 vārdi nav pietiekoši, lai pateiktu cik ļoti tevi mīlu"

man iet ciet..

 wienkaarshi raudu,klausoties..

Atkal sāpīgā tēma- mīlestība*.

Turi mani cieši klāt,
Man bail,
Sawu dzīwi sabradāt,
Sawus sapņus pazaudēt,
Tāpēc,lūdzu,
Projām neaizej..
Bez Tewis nespēju izkrāsot dienu,
iemīlēt nakti,
redzēt debesis un zemi,
wiss,ko wēlos - būt kopā ar Tewi...
Šodien,rīt un parīt,
Tagad,šeit un tūlīt,
Wienmēr un wisur,
Te un tur.
Kad esi man blakus,izbaudu mirkli,
Elpoju brīwi,
ne par ko citu nespēju un negribu domāt,
kad attālums mūs šķir,
dzīwoju nākotnē- ar Tewi,
Tu esi mana dzīwe.. (hug)

Manī mīt tauriņi,
Kad redzu Tewi,
Jūtu,ka tie ir dzīwi...

/K.M.K./